Informācija -> Izmantošanas instrukcija

Sausais maisījums ar mūrēšanai

Kvalitatīvs sausais maisījums ar polimēra piedevām, mūrēšanai. Paredzēts āra un iekšdarbiem. Iepakots 25 kg maisos un 1t. Maisos.

Sastāvs
Smalkraudainas kvarca smilitis (maksimālais graudu lielums 3 mm), balts vai pleēks portlandcements, polimēri, plastifikators.
 
Izmantošana
Ēku fasāžu, mūru, skursteņu un kamīnu mūrēšanai no Columbia-Kivi blokiem un fasādes akmeņiem.
 
Sagatavošanās darbam
  • Vajadzīgo maisījuma pulvera daudzumu iebērt maiīšanas traukā vai maisītājā.
  • Pievinot ūdeni 13-17% ni maisījuma svara. (3.25-4 litri uz 25 kg maisu)
  • Samaisīt meāniski vai ar roku līdz maisījums kļust par viendabīgu masu.
  • Ļaut maisījumam nedaudz pastāvēt (apm. 5-10 min.), un tad samaisa vēlreiz.
  • Gatavais maisījums ir jāizstrādā 4 stundu laikā.
Columbia-Kivi mūrēšanas sausā maisījuma vidējais partēriņš
  • Pateēriņš vienam SOLīDAKMENIEM ar izmēru 90x57x190 mm ca 0.5 kg
  • Pateēriņš vienam FASĀDES AKMENIM ar izmēru 90x95x390 mm ca 1.0 kg
  • Pateēriņš vienam BLOKAM ar izmēru 90x190x390 mm ca 1.2 kg
  • Pateēriņš vienam BLOKAM ar izmēru 140x190x390 mm ca 1.4 kg
  • Pateēriņš vienam BLOKAM ar izmēru 190x190x390 mm ca 1.6 kg
  • Pateēriņš vienam BLOKAM ar izmēru 240x190x390 mm ca 1.8 kg
Uzglabāšana
  • Maisos esošo maisījuma pulveri uzglabat sausās telpās.
  • Maisījuma pulvera uzglabāšanas laiks originālajā iesaiņojumā 1 gads.
Strādāšana ar Columbia-Kivi mūrēšanas sauso maisījumu
  • Mūrēšanas maisījumu ieteicams uzklāt ar mūrēšanas ķelli uz dobu bloku malām, šuves biezums parasti ir 10 mm.
  • Pēc mūrēšanas visus salaidumus noteikti vajag izšuvot lai iegūtu vajadzīgo izturību jebkuros laika apstākļos.
  • Izšuvošana ir jāveic laikā, mamēr mūrēšanes maisījums ir vēl plastisks (laiks atkarīgs no laika apstākļiem apm. 2 stundas).
  • Fasādes apakšējā rindā pēc katriem 80 cm ir ieteicams atstāt tukšu vertikālu šuvi, lai sieenai nodrošinātu ventilāciju un drenāšu.
  • Ja mūrjava, nokļūst uz fasādes, tā jānoņem pēc apžūšanas.

Lepazīstieties arī ar ražotāja izniegto lietošanas instrukciju par mūrēšanu no Columbia-Kivi akmeņiem.

Columbia-Kivi betona bloku sienas siltināšana ar Isover

COLUBIA-KIVI BETONA BLOKU SIENAS SILTINĀŠANA
AR  ISOVER "A" TIPA VATI

Siltumpretestības k-ts   U=0,20W/m2K
Bloku izmēri U (W/m2K) Vates biezums (mm) Vates tips
140x190x390 0,206 170 RKL-A45+KL-A125
190x190x390 0,213 16 RKL-A60+KL-A100
240x190x390 0,217 160 RKL-A60+KL-A100
Piirde soojajuhtivus U=0,25W/m2K
140x190x390 0,246 130 RKL-A60+KL-A70
190x190x390 0,243 130 RKL-A60+KL-A70
240x190x390 0,240 130 RKL-A60+KL-A70

 

COKOLU SILTINĀŠANA Isover Floormate 200-ga

Materiāls Biezums (mm) Siltumvadāmības   k-ts (W/mK) Siltumpretestības k-ts U (W/m2K)
240x190x390 240 0,9
Floormate 200 50 / 70 0,037
Apmetums 5 1
kopā 295 / 315 0,55 / 0,42
190x190x390 190 0,9
Floormate 200 50 / 70 0,037
Apmetums 5 1
kopā 245 / 265 0,42 / 0,43

 P.S. Vates biezums ar vēja barjeru.

Vate stiprinās ar nerūsējošiem ankeriem

Eflorescence

Eflorescence parasti ir balts depozīts, kas var veidoties uz mūrējuma ārējās virsmas. Bieži tas parādās būvēšanas laikā vai tieši pēc celtniecības darbu pabeigšanas, un, lai gan nepatīkams, tas ir nekaitīgs. Eflorescence jeb virsmas pārklāšanās ar kristālisku slānīti ir visu betona ražotāju problēma.

Depozīta veidošanos izraisa apstākļu kombinācija: pirmkārt - materiāls satur šķīstošus sāļus, otrkārt - vidē ir mitrums, kas šos sāļus sašķeļ, treškārt – hidrostatiskais spiediens vai iztvaikošana izraisa šķīduma virzību uz ārējās virsmas pusi, un ceturtkārt - šķīdums iztvaiko, atstājot sāļu atliekas uz virsmas. Lai izveidotos eflorescence, pietiek ar vienu procenta desmitdaļu lielu sāļu daudzumu.

Eflorescenci īpaši ietekmē temperatūra, mitrums un vējš. Vasarā, pat pēc ilga lietus perioda, mitrums gaisa temperatūras ietekmē ātri iztvaiko un uz ārējās virsmas nonāk salīdzinoši neliels sāls daudzums. Eflorescence ir parastāka parādība ziemā, kad iztvaikošana notiek lēnāk un uz virsmas nonāk vairāk sāls nogulšņu. Ja nav ārējā sāļu avota, tad sāļu izdalīšanās laika gaitā samazinās. Uz gaišām virsmām depozīts ir daudz mazāk pamanāms, nekā uz tumšām.

Visi sāļi, kas iekļūst mūrējumā, var izraisīt eflorescenci. Galvenokārt no iekšpuses uz ārējo virsmu nākoši sāļu savienojumi var reaģēt ar apkārtējā vidē esošajiem savienojumiem un parādīties depozīta veidā. Visizplatītākais depozīta iemesls ir betonā esošā kaļķa (Ca hidroksīds – neizbēgams produkts, kas rodas reaģējot cementam ar ūdeni) izspiešanās uz virsmas (primārā eflorescence) vai nokrišņu izraisīta kaļķa slāņa izveidošanās uz betona virsmas (sekundārā eflorescence). Uz virsmas Ca hidroksīds rea?ē ar gaisā esošo oglekļa dioksīdu un veido nešķīstošu Ca karbonātu. Pēc kāda laika (apm. 1 gada) uz betona virsmas esošais Ca karbonāts no jauna rea?ē ar gaisā esošo oglekļa dioksīdu un citām skābju atliekām, veidojot ūdenī šķīstošu Ca ūdeņraža karbonātu Ca(HCO 3 ) 2 . Līdz ar to eflorescence tiek atkal “nomazgāta”.

Otrs sāļu avots ir zemes virsma savienojuma vietās ar pamatiem vai nesošo sienu. Ja mūris nav nosegts ar kārtīgu hidroizolāciju, sāļi var pakāpties pa mūri pat pusmetra augstumā no zemes.

Tā kā eflorescences veidošanās ir atkarīga no daudziem faktoriem, ir grūti noteikt, vai un kad tā veidosies. Eflorescence nerodas, ja

  • Šķīstošie sāļi ir novērsti
  • Mitrums ir novērsts
  • Ūdens kustība caur sienu ir bloķēta

Padomi

Vislabākais līdzeklis cīņā pret eflorescenci ir zems mitruma līmenis. Ja betona siena ir būvēta saskaņā ar pieejamo literatūru, ir maz ticams, ka ūdens sūkšanās caur sienu varētu kļūt par problēmu. Konstrukciju dizaina veidošana un dažādi arhitektoniskie risinājumi ietekmē ūdens sūkšanos daudz vairāk nekā pats materiāls. Lai novērstu mitrumu un bloķētu tā caurkļuvi, ir ieteicami sekojoši paņēmieni:

A. Projektējot:

  1. Ņemiet vērā ūdens iekļuves novēršanai nepieciešamās prasības un instrukcijas, parūpējoties par mitruma bloķētājiem, hidroizolāciju un segumiem, kas novērš konstrukcijas samirkšanu.
  2. Izmantojiet tvaika izolāciju un risinājumus, kas samazina kondensāta rašanos konstrukcijā.
  3. Uz porainām betona virsmām izmantojiet krāsošanu, hidrofobizējošu krāsošanu vai citas pierādītas aizsargājošas apstrādes metodes.
  4. Ja arhitektoniski tas ir iespējams, tad izmantojiet platu izvirzītu jumtu aizsardzībai no lietus.

B. Būvlaukumā

  1.   Sekojiet, lai kaļķu javas kaste, kaļķu javas plāksnes un darbarīki nebūtu netīri vai sarūsējuši. Nekad netīriet ledu no piederumiem ar sāls vai antifrīza līdzekļa palīdzību.
  2. Apstrādājiet visas šuves ar šuvju stieni, lai noblīvētu kaļķu javu uz nenosegtās virsmas un veidotu ciešu saķeri starp javu un mūra materiālu. (vispiemērotākais ir V- veida vai dobjš šuvju stienis)
  3. Izvairieties no auksta laika, ātras nožūšanas vai no cementa materiālu nepietiekamas hidrācijas, kas rodas maisījuma nepareizas izmantošanas rezultātā.
  4. Apsedziet mūra virsmu katras darba dienas beigās, īpaši ja ir gaidāms lietus.

Eflorescences noņemšana

Ja izveidojusies eflorescence, jānoskaidro mitruma avots un jāveic pasākumi, lai novērstu ūdens piekļuvi konstrukcijai. Lielāko eflorescences daļu var noņemt sausā veidā beržot ar suku, slaukot ar suku un skalojot ar ūdeni, mazgājot ar ūdens strūklu vai vieglu smilšu strūklu un pēc tam noskalojot ar tīru ūdeni.

Ja ar to nepietiek, var būt nepieciešama virsmas mazgāšana ar atšķaidītas sālsskābes šķīdumu (1-10%). Krāsaina betona mūra apstrādei var izmantot līdz 3% šķīdumu, lai novērstu izmaiņas, kas kodināšanas rezultātā var rasties krāsā un tekstūrā. Var līdzēt arī šāds šķīdums: 1 daļa etiķa un 5 daļas ūdens. Konsultējieties arī ar firmām, kas nodarbojas ar fasāžu mazgāšanu.

Pirms skābes izmantošanas vienmēr samitriniet sienas virsmu ar tīru ūdeni, lai novērstu skābes iekļūšanu dziļi sienā, kur tā var radīt bojājumus. Tīrīt vienā reizē nelielu virsmu, ne vairāk kā 1 m 2 , pēc tam pagaidīt apm. 5 minūtes un noberzt virsmu tīru ar cietu suku. Pēc šādas apstrādes virsmu nekavējoties un pamatīgi jānoskalo ar tīru ūdeni, lai nomazgātu visas skābes atliekas.

Eflorescenci izraisošo sāļu tipu noteikšana bieži palīdz atrast piemērotāko šķīdumu. Pirms visas sienas tīrīšanas metodi būtu jāpārbauda uz nelielas nepamanāmas virsmas. Tā kā skābe un citi apstrādes veidi var nedaudz izmainīt virsmas izskatu, tad lietderīgi būtu apstrādāt visu sienu.

Mūra sieti

Mūra sieti

Betona bloku sacietēšanas process un tā izsauktā tilpuma saraušanās turpinās arī pēc mūra konstrukcijas izveidošanas. No tilpuma samazināšanās un konstrukcijas noslogošanas radušies iekšējie spriegumi var novest līdz mūra plaisāšanai. Lai aizkavētu plaisu atvēršanos, ir ieteicams izmantot mūra sietus. Pie mūra sietu turpināšanas ir jārēķinās ar vismaz 25 cm pārlaidumu. Bez tam ir jāseko, lai savienojuma vietas vertikāli neatrastos vienā līnijā. Lai atrastu labāko konstrukcijas risinājumu, noteikti konsultējieties ar projektētāju.

Tehniskie dati:

  • Mūra sietu materiāls ir piegādāts no Krievijas, materiāls 4Bpl
  • Darbojošās garenstiegras 2Ø4 mm, šķērsgriezums 25 mm2
  • Plūstamības robeža fyk =500 Mpa
  • Šķērsstiegras Ø 3 mm
  • Sieti tiek izgatavoti 3 m garumā

myyrivork

 

Mūra platums (mm) A (mm) B (mm) C (mm) Mūra sieta svars (kg)
90 200 65 69 0,69
140 200 115 119 0,77
190 200 155 159 0,84
240 200 205 209 0,91

Deformācijas šuves ir lietderīgi saistīt ar Z- stiegrojumu. Z-stiegojums pieļauj mūra vertikālās kustības bez papildus iekšējiem spriegumiem un tajā pašā laikā nodrošina vajadzīgo bīdes pretestību pret horizontālajām slodzēm, kas darbojas šķērsām pret mūri.

z-armatuur

B – atbilstoši augstāk esošai tabulai materiāls 4Bpl, Ø 4mm

Krāsu pigmenta lietošana

Krāsu pigmenta lietošana

Krāsas pigmenta pievienošana javai ļauj piedot mūra šuvēm vēlamo nokrāsu. Lietojot to pašu pigmentu ar akmeņiem, samazinās uz akmens virsmas nejauši palikušo maisījuma plankumu redzamība. Pigmenta ieteicamā doza ir 3-6 % no saistvielas (cementa) masas. Uz 1 m³ javas ir vajadzīgs apmēram 9-18 kg pigmenta (ir atkarīgs arī no izmantojamā cementa un javas markas).

Uzmanību!

  1. Sekojiet dozēšanas vienmērīgumam atsevišķu maisītāju uzpildē.
  2. Arī mitruma satura lielas svārstības iespaido maisījuma krāsu.
  3. Par daudz slapji izšuvotas javas virspusē kopā ar ūdens plēvi veidojas iebalta sāls kārta.
  4. Pievienojiet pigmentu maisītājā tūlīt pēc smiltīm, lai sajaukšanās būtu labāka.
  5. Izmantojiet javai plastificējošas piedevas, nevis ziepes, mālus, veļas pulveri u.c. (plastifikatora patēriņš, piemēram, Laastinplus gadījumā ir 1,1L/100m² 95x90x390 plēsta akmens).

Krāsas pigmenta patēriņš uz 1m² sienas:

Akmens tips un izmēri, mm

Vajadzība gab./m² (šuve 10mm)

Masa ~kg/gab.

Javas patēriņš m³/100m²

Javas patēriņš m³/100m² Pigmenta patēriņš g/m² sienas

Blīvi akmeņi
90x57x190 75 2,1 1,9 170...340
Plēsti akmeņi
95x90x190 50 3,9 1,6 150...290
95x90x390 25 7,8 1,4 130...260
Dobie bloki
90x190x390 12,5 10 0,7 70...140
140x190x390 12,5 13 0,8 70...140
190x190x390 12,5 17 0,9 80...160
240x190x390 12,5 20 1 90...180

Cementa patēriņš kg/m³ smilšu, pie javas markas

Cementa marka M10 M7,5 M5 M2,5 M1
600 240 180
500 280 220 140
400 360 270 180 90
300 360 240 120
250 290 145
200 360 180 75

Stiegrotas mūra konstrukcijas veidošana un betonēšana

Stiegrotas mūra konstrukcijas veidošana un betonēšana
 
1. Vispārīgi ieteikumi

1.1 Veidošana
 Dobie bloki ir jānovieto tā, lai dobumi atrastos viens otram pretī. Nav ieteicams zem pirmās bloku rindas likt javu visā platībā, jo pildbetonam ir jābūt kontaktā ar pamatiem. Visas šuves ir jāaizpilda ar javu un jāizšuvo, lai panāktu pienācīgu ūdensnecaurlaidību. Šuvēm ne vienmēr ir jābūt aizpildītām visā mūra platumā. Ja mūra stiegrošana un betonēšana notiek pārmaiņus ar zināmu soli, tad ar javu būtu jānoklāj betonējamā dobuma visas skaldnes. Taču ja mūris tiek betonēts visā platībā, tad mūra veidošanas laikā javu liek tikai uz bloku garākajām skaldnēm. Blīvēšanas gaitā betons iespiežas tukšumos starp blokiem un aizpildīšana ir efektīvāka. Tādējādi starp blakus esošajiem betona stabiem veidojas saites un betonēšanas gaitā tiek panākta vislabākā iekšējā struktūra.
 
1.2 Stiegrošana
Vertikālo stiegrojumu var novietot pirms vai pēc betona mūra veidošanas. Vertikālajām un horizontālajām stiegrām ir jābūt korekti novietotām un nostiprinātām. Stiegrojuma attālumam no bloka sienas ir jābūt vismaz 0,5-1,2 cm atkarībā no izmantojamā betona pildvielas. Stiegras tiek novietotas arī pārsedzes vai armatūras blokos, kas tiek pildīti ar betonu. Ja mūra konstrukcija nav pilnībā betonēta un tiek izmantoti armatūras bloki, tad lai izvairītos no betona izplūšanas dobumos, zem armatūras bloku rindas esošajās šuvēs pielieto plānu metāla loksni vai smalku metāla sietu. Vadoties no ugunsdrošības noteikumiem, nav atļauts lietot papīru vai koksni. Lai izvairītos no betona izplūšanas dobumos, var izmantot arī no armatūras blokiem atdalītās tehnoloģiskās detaļas.
 
1.3 Betonēšana
Mūra konstrukcija no betona elementiem ir pēc iespējas drīzāk jāaizpilda, lai samazinātu šuvju rukuma plaisas. Tajā pašā laikā par daudz steidzīga betonēšana, kad šuves vēl nav ieguvušas pietiekamu stiprumu, var veicināt bloku nobīdi. Tāpēc betonēšana ir atļauta tikai pēc tam, kad java ir visas konstrukcijas augstumā sasniegusi pienācīgo stiprumu. Vienslāņa mūrim no dobajiem blokiem ir jāstāv vismaz 24 stundas pirms betonēšanas uzsākšanas, tas ir nepieciešams, lai izvairītos no hidrostatiskā spiediena radītiem šuvju bojājumiem.
 
2. Zemā betonēšana

2.1 Vispārīgā daļa
Zemā betonēšana ir vieglāka un vairāk pielietota. Zemās betonēšanas gadījumā mūra daļas maksimālais augstums ir 1,6 m (8 bloku rindas). Pēc tam tiek betonēti dobumi un tiek veidota jauna mūra daļa (ne augstāka kā 1,6 m) utt.
 
2.2 Stiegrojuma turpināšana
Vertikālās armatūras stiegras var būt salīdzinoši īsas, jo tām ir jāsniedzas pāri betona kārtai tieši tikdaudz, lai būtu nodrošināts pietiekams pārlaidums ar nākošās betona kārtas armatūras stiegrām. Armatūras stiegru, kas strādā spiediena zonā, pārlaiduma garumam ir jābūt vismaz 20 Ø + 150 mm un stiepšanas zonā 25 Ø + 150 mm. Pārlaiduma garums nedrīkst būt mazāks kā 300 mm.
 
 2.3 Betonēšana un blīvēšana
Betonēšanas darbos parasti izmanto speciālu betona sūkni. Neliela apjoma projektu gadījumā atveru aizpildīšana notiek ar rokām. Jāizvairās no bloku rindas virsas pārklāšanu ar pildbetonu, jo tas bojā javas saķeri ar nākošo bloku rindu. Ja betonēšanas darbi ir apturēti uz 1 stundu vai ilgāku laiku, tad konstrukcijas horizontālā beigu kārta ir jāpabeidz vismaz 2,5 cm zemāk par bloka augšmalu. Tas nodrošina saķeri starp jauno betona kārtu un bloku rindu. Betonēšanas gaitā pildbetons ir jāblīvē. Pildbetona šķidrās konsistences dēļ betona vajadzīgā blīvuma sasniegšanai nav vajadzīga īpaša piepūle.
 
3. Augstā betonēšana

3.1 Vispārīgā daļa
Augstā betonēšana tiek paredzēta konstrukcijās, kur stiegrošana, atveres un mūra elementu novietojums ļauj pildbetonam brīvi izplūst. Betonēšanu uzsāk tad, kad mūra konstrukcija ir izveidota līdz projektā paredzētam augstumam. Betonēšana notiek pa kārtām, kuru maksimālais augstums ir 1,6 m.
 
3.2 Tīrīšanas atveres
Pildbetona dobumu sagatavošana atbilstoši prasībām ir viens no svarīgākiem augstās betonēšanas etapiem. Pirms betonēšanas ir jānotīra visas javas pēdas un akmens atbiras no dobumiem, kā mērķim mūra veidošanas gaitā apakšējā bloku rindā tiek atstātas tīrīšanas atveres. Tīrīšanas atverēm vajadzētu būt ar izmēru vismaz 10x10 cm un tās tiek veidotas katra betonējamā bloka apakšmalas vidū. Tīrīšanas atveres bloku sānos ir jāizveido pirms bloku novietošanas. Blokus ar atverēm izmanto arī mūra augstākajās rindās, tā tiek vienkāršota dobumu tīrīšana pirms aizpildīšanas. Tīrīšanas atveres tiek aizklātas pirms betona liešanas. Lai izvairītos no nevajadzīgas dīkstāves betonēšanas laikā, tīrīšanas atveres ir jāaizsedz tā, lai būtu nodrošināta izturība pret pildbetona radīto spiedienu.
 
3.3 Betonēšana un blīvēšana
Pie augstās betonēšanas nav ieteicams veidot pildbetonā horizontālās šuves (savienojumus). Betonēšanas sekcijas ir jāizvēlas tā, lai darbadienas beigās betonēšana būtu veikta līdz mūra augstumam (uzreiz tiek lieta maksimāli 1,6 m augsta kārta) Vēlākais 10 min pēc betona kārtas novietošanas ir jāuzsāk blīvēšana ar vibrināšanu. Katra nākošā betona kārta tiek pumpēta un blīvēta periodiski pēc minimāli 30 min un maksimāli 60min (ir atkarīgs no laika apstākļiem un betona absorbcijas). Šis laiks ir nepieciešams, lai novietotais pildbetons pagūtu sarauties un liekais ūdens iesūkties aptverošā betona elementā. iepriekš minētais nogaidīšanas laiks samazina arī pildbetona
hidraulisko spiedienu un tā samazina bloku nobīdes briesmas. Katra nākošā kārta pie novietošanas ir ar vibrināšanu jāsasaista ar iepriekšējo kārtu 30 - 35 cm platībā. Kad mūris ir līdz galam betonēts, fasādi vajadzētu mazgāt ar ūdeni zem spiediena, lai likvidētu visus saķepumus un traipus, kas radušies no betona izplūšanas caur šuvēm un blokiem. Pēc mazgāšanas ar ūdeni mūra ārējo izskatu var nedaudz uzlabot.

Deformacijas Šuves

Deformacijas Šuves

Celtniecības materiāliem ir raksturīgas ārējo apstākļu izsauktas tilpuma izmaiņas. Betona mūra konstrukcijām tilpuma izmaiņu iemesls ir temperatūru svārstības, mitruma satura izmaiņas, karbonatizēšanās radītā samazināšanās un citas konstrukcijā lietoto materiālu īpašības. Kad betona mūra elementi ir savstarpēji ar javu saistīti sienas konstrukcijā, tad katrs šķērslis, kas neļauj mūrim brīvi sarauties vai izplesties, rada konstrukcijā iekšējos spriegumus. Kad šie laika gaitā uzkrājušies spriegumi pārsniedz elementa pievilkšanās spēku, javas un elementa savstarpējo saišu stiprumu vai horizontālo šuvju bīdes spēku, rodas plaisas, kuras gan samazina mūra iekšējos spriegumus, taču padara konstrukcijas ārējo izskatu neglītu. Plaisa samazina arī sienas stabilitāti.
No betona blokiem veidots mūris ir stinga konstrukcija. Plaisas parasti veidojas tad, kad
balstošās konstrukcijas (piemēram, pamati, pārsedzes) nav pietiekoši stingas un stipras. Plaisu rašanos un atvēršanos veicina arī nepietiekama stinguma horizontāli strādājoša konstrukcija (piemēram, sienu stinguma pretestība vēja slodzei) un ja fasādes kārtu nesošajā konstrukcijā notiek tilpuma izmaiņas (piemēram, tiek lietota koksne). Plaisāšanu izsauc arī pašu betona bloku tilpuma samazināšanās sacietēšanas procesā. Lai kompensētu un samazinātu plaisu atvēršanos, ko izsauc savilkšanās, ir iespējami divi risinājumi, kurus var lietot kopā vai atsevišķi:
•     deformācijas šuves  
•     stiegrošana  
Betona blokiem un akmeņiem mūrēšanas laikā vajadzētu būt iespējami sausiem.

Deformācijas šuvju izvietojums
Nav iespējams dot stingri viennozīmīgus ieteikumus. Katra būve būtu jāskata un jāvērtē
atsevišķi, lai atrastu šuvju izvietojuma vietas, neizjaucot struktūras vienotību. Prakse rāda, ka arējās sienās ar biežām atverēm deformācijas šuves nedrīkstētu viena no otras atrasties tālāk par sešiem metriem. Sienās bez atverēm attālums starp šuvēm var būt nedaudz lielāks, taču nepārsniedzot 7,5 m. Šuvei būtu jāatrodas no ēkas stūra ne tālāk kā 3…4,5 m un ne tuvāk kā 0,4…1 m.


Vietas, kur noteikti būtu jāatrodas šuvēm:
•     sienu augstuma strauja maiņa  
•     sienu platuma strauja izmaiņa  
•     pamatos un/vai grīdā esošo deformācijas šuvju vietās  
•     garu nesošo sienu krustošanās vietās  
•     sienu savienojumu vietās ar stabiem vai pilastriem  
•     vienā vai abās visu durvju un logu aiļu pusēs gadījumā, ja nav pielietotas citas plaisu atvēršanās aizkavēšanas metodes (piemēram, šuvju stiegrošana)  


Pārsedzēm vismaz zem viena gala vajadzētu novietot bitumena vai metāla loksni, lai dotu pārsedzei iespēju kustēties. Visas atveres mūrī ir potenciālas plaisu radītājas. Atverēm, kuru platums nepārsniedz 1,8 m, šuve ir nepieciešama vienā malā, atverei platākai kā 1,8 m šuves ir jāparedz abas pusēs.

Problēma: logu ailes
Problēma: durvju ailas

Atrisinājumi: Savienojuma siljas / horizontālas šuves stiegrojums

Atrisinājumi: Vertikālas deformāciju šuves


Mūra stiegrošana
Arī stiegrošana nepalīdz pilnība izvairīties no plaisu veidošanas mūrī. Izmantojot stiegrojumu, ir iespējams samazināt mūra konstrukcijas radušos plaisu atvēršanos.  
Spriegošanai ir divas dažādas iespējas:
1.   stiegrojuma joslas  
2.   šuvju stiegrošana  
Stiegrojuma joslu vajadzību un izvietojumu nosaka projektētājs. Parasti pietiek ar šuvju
stiegrošanu. Šuvēs esošais stiegrojums nesāk strādāt pirms mūrī nav radušās ar aci grūti saskatāmas mikroplaisas un radušies spriegumi nav pārnesti uz stiegrojumu. Šuvju
stiegrošanas efektivitāte ir atkarīga no javas markas un saķeres starp javu un stiegrām.
Ir ieteicams izmantot iepriekš izgatavotus salaiduma stiegrojuma sietus. Stūros var izmantot sietus, kas pagriežas atbilstoši stūrim. Salaiduma stiegrojuma sietu lietošana vienkāršo mūrēšanas darbus.


Šuves varētu stiegrot sekojošās vietās:
•     pirmā un otrā šuve virs un zem atverēm. Stiegrojumam vajadzētu atrasties katrā pusē vismaz 0,6 m pāri atverei.  
•     divas vai trīs šuves virs grīdas līmeņa un zem mūra konstrukcijas virsotnes.  

Šuvju stiegrošana nenozīmē, ka var atteikties no deformācijas šuvēm. Šuvju stiegrošana
palielina attālumus starp deformācijas šuvēm. Deformācijas šuves ir būtiskas ne tikai būvēs no betona blokiem, bet arī citu mūra materiālu gadījumā (piemēram, keramiskie ķieģeļi, silikāts, keramzīta bloki). Lai samazinātu deformācijas šuvju izcelšanos būvē, ir jāveic cieša sadarbība kā ar arhitektiem, tā arī konstruktoriem.


Stiegrojuma josla Šuves stiegrošana
Z-veida armaturu
Deformācijas šuves visefektīgāk ir sasaistīt ar Z-veida armatūru. Tā dod iespēju mūrējumam kustēties garenvirzienā bez papildus iekšējā sprieguma veidošanās riska, kā arī nodrošina iespēju pretoties horizontāla virziena slodzēm, kuras veidojas šķērsām mūrējumam.
Deformācijas šuvju varianti

Def šuvju varianti-1

Def šuvju varianti-2

Deformācijas šuves abās pusēs esošie tukšie dobumi tiek vertikāli armēti ar armatūras stieni un pildīti ar betonu

Def šuvju varianti-3

Deformācijas šuves abās pusēs esošie tukšie dobumi tiek vertikāli armēti ar armatūras stieni un pildīti ar betonu

 

Problēma: garu nesošu sienu krustojuma vieta Problēma: staba atveres
Atrisinājums: deformācijas šuve Atrisinājums: pildijuma bloki ar deformācijas šuvem

 

Problēma: sienu platuma strauja maiņa
Atrisinājums: vertikāla deformācijas šuve
Atrisinājums: Stiegrošana

Betona akmeņu un bloku lietošanas mūra konstrukcijās galvenie noteikumi

Betona akmeņu un bloku lietošanas mūra konstrukcijās
galvenie noteikumi

1. Izmantojamā java
Iesakām izmantot cementa javu ar marku vismaz M2,5 (skat. arī CN 998-2). Nav ieteicams lietot kaļķu javu. Lai java būtu labāk apstrādājama, iesakām izmantot tam paredzētās plastificējošās piedevas (piem.,: Mortarplast, Laastinplus, REBAmix BE, …). Ja mūra darbi notiek apstākļos, kur iespējama sasalšana (temp. zem +3°C), tad ir jālieto salizturīgas piedevas un mūrējums 48 stundu laikā ir jāaizsargā pret sasalšanu. Ja apkārtējās vides temperatūra ir zem -15ŗC, iesakām mūra darbus nedarīt. Betona akmeņu un bloku mūrēšanā var lietot krāsainus gatavus maisījumus vai pievienot javai krāsas pigmentus, ko dozē 3-6 % no saistvielas (cementa) masas. Svarīgi ir ievērot dozēšanas precizitāti un viendabīgumu visā mūra konstrukcijas izgatavošanas laikā.

2. Mūrēšana
 Ieteicams likt javu uz visām dobā bloka malām. Parastais šuves platums ir 10 mm.
Vertikālo šuvju aizpildei bloku sākumā novieto stāvus un uz malām uzklāj divas javas joslas, katru 30 mm platumā. Pie bloka ievietošanas mūra konstrukcijā, javas joslas piespiež pret iepriekš novietoto bloku un pēc tam ar svērteni pārbauda, lai bloks būtu vertikāli. Var pēc savas izvēles lietot sekojošas šuves:
 
•     V veida šuve (izšuvo ar trīsstūra ķelli)
•     Pilnā šuve (javu ar ķelli nogriež un izšuvo)
•     Ierautā šuve (izšuvo ar noapaļotu ķelli)
•     Dobšuve (izmanto stūrainu izšuvojamo ķelli, bieži arī latu javas novieto_anai)

vuugid

Dobšuve (izmanto stūrainu izšuvojamo ķelli, bieži arī latu javas novieto_anai)

Ierautā šuve (izšuvo ar noapaļotu ķelli)

- Pilnā šuve (javu ar ķelli nogriež un izšuvo)

V veida šuve (izšuvo ar trīsstūra ķelli)

Pēc mūrēšanas visas šuves (vertikālās un horizontālās) noteikti ir jāizšuvo, lai panāktu vajadzīgo izturību pretlaika apstākļiem. Nav ieteicams izšuvot šuves, ja java ir par daudz svaiga, jo uz virsmas izspiedies ūdens izskalos no šuvju virskārtas cementu, ūdenī šķīstošos sāļus un krāsas pigmentu, tāpēc šuvju krāsa var kļūt nevienmērīga. Šuvju apstrāde ir jāveic laikā, kad java vēl ir plastiska (laiks ir atkarīgs no darba vides). Vienā dienā mūrētās sienas augstums ir atkarīgs no javas, parasti apmēram 8 bloku rindas. Konstrukcijas elementos, kas var piesātināties ar ūdeni (pagrabu sienas, pamati), iesakām sienu pirms hidroizolācijas apmest. Apmešana vai hidroizolācija ir nepieciešama arī citos konstrukcijas elementos, kur ūdens var bojāt mūra konstrukciju.
Ja ārējais mūris ir no dobiem blokiem, iesakām lietot pilno vai ierauto šuvi, kas spēcīga lietus gadījumā labāk aizsargā no ūdens iespiešanās caur bloka šuvēm.

3. Fasādes enkurojums
Uz vienu kvadrātmetru ir vajadzīgas vismaz 5 saites. Iesakām izmantot nerūsējoša vai cinkota tērauda stiepļu enkurus ar Ø 4…6 mm.
 
4. Deformācijas šuves 
Deformācijas šuves ir nepieciešamas visu mūra materiālu, arī betona akmeņu, gadījumā, lai samazinātu spriegumus, kas veidojas no mūra konstrukciju tilpuma maiņām. Attālums starp deformācijas šuvēm nestiegrotos mūros ir 6…7,5 m atkarībā no konstrukcijas (aiļu novietojums un izmēri, stabi, pilastri, sienas šķērsgriezuma maiņas vietas utt.). Iepazīstieties arī ar precīzāku instrukciju CK-7-2:02 “DEFORMĀCIJAS ŠUVES”
 
5. Mitruma bloķēšana
 Vairākslāņu sienu gadījumā kondensācijas un cauri šuvēm nokļuvušā lietusūdens aizvākšanai zem mūra apakšējās kārtas tiek novietots nosegskārds. Mūra apakšējā rindā fasādē pēc apmēram katriem 80 cm vertikālā šuve tiek atstāta tukša, lai nodrošinātu vēdināšanu un drenāžu. Tas pats tiek darīts fasādes augšdaļā, ja nav citu vēdināšanas iespēju. Nosegskārdi ir jānovieto arī uz katra loga un durvju aiļu pārsedzes un jāatstāj vēdināšanas atveres. Betona akmeņu un bloku gadījumā būtu jārēķinās ar salīdzinoši lielām porām un tām atbilstoši lielāku ūdens uzsūkšanās un atdošanas ātrumu.
 
6. Mūra konstrukciju stiegrošana un betonēšana
 Ja ir darīšana ar dobo bloku mūra konstrukciju, tad nestiegrotas sienas augstums varētu būt 20 bloku platumā un stiegroto dobo bloku gadījumā – 30 bloku platumā.
Mūra konstrukcijai no dobiem blokiem ir ieteicams stiegrot un betonēt apakšējo un augšējo (zem paneļa) horizontālo rindu. Dobo bloku mūra konstrukciju gadījumā, kur, piemēram, ir ekscentrisks spiediens, garas pārsedzes vai cita sarežģīta konstrukcija, noteikti ir jākonsultējas ar konstruktoru, kurš aprēķina konkrēto risinājumu.
Vietas, kur vertikālos dobumus būtu jāaizbetonē, ir:
 
•     dobumi blakus atverēm
•     sienu krustošanās gadījumos dobumi, kur ir saišu enkurojums
 
Betonējot vertikālos dobumus, ir jārēķinās ar betona staba radīto spiedienu aizlietajos dobumos un ar betona sablīvēšanas grūtībām. Stāva augstumu ir ieteicams aizpildīt pa daļām, betonējot visu augstumu, aizpildes kontrolei ir apakšējā bloku rindā jāizgriež kontroles atveres ar izmēru ca 10x10 cm, kas pirms betonēšanas uzsākšanas tiek pārklātas. Javai šuvēs pirms betonēšanas uzsākšanas ir jāsacietē vismaz 24 stundas.
Veicot betonēšanas darbus aukstumā, aizpildes betons nedrīkst pirmo 48 stundu laikā sasalt, pie temperatūras zem -15°C betonēšanas darbi vispār nav ieteicami. Skat. arī CK-7- 3:02 “STIEGROTU MŪRA KONSTRUKCIJU VEIDOŠANA UN BETONĒŠANA”
 
7. Apkope
 •     Pie fasāžu veidošanas ir jāizvairās no mūra nosmērēšanas ar javu.
•     Ja java nokļūst uz fasādes, tā ir jānotīra, kad ir nedaudz sacietējusi.
•     Jāseko, lai fasādē esošās vēdināšanas atveres nebūtu aizsērējušas.
•     Kad ēka ir gatava, ir ieteicams visu fasādi nomazgāt ar ūdens strūklu zem spiediena.
 
Lai atbrīvotos no sāļiem, vajadzības gadījumā var izmantot līdz 10% sālsskābes ūdens šķīdumu, krāsainu akmeņu gadījumā – ne stiprāku ka 3%. Pirms mazgāšanas ar skābi siena ir jāsamitrina ar tīru ūdeni, uzreiz apstrādāt virsmu ne lielāku kā 1m2. Esiet uzmanīgi, strādājot ar skābi!

Mēs esam atvērti no pirmdienas līdz piektdienai 8:00-16:00. Sat-S Slēgts
Produktu pārdošana SIA Columbia-Kivi skaidrā naudā Fabrika vai rēķinu pamata.

Sazinies ar mums.

Informācija -> Izmantošanas instrukcija