Eflorescence

Eflorescence parasti ir balts depozīts, kas var veidoties uz mūrējuma ārējās virsmas. Bieži tas parādās būvēšanas laikā vai tieši pēc celtniecības darbu pabeigšanas, un, lai gan nepatīkams, tas ir nekaitīgs. Eflorescence jeb virsmas pārklāšanās ar kristālisku slānīti ir visu betona ražotāju problēma.

Depozīta veidošanos izraisa apstākļu kombinācija: pirmkārt - materiāls satur šķīstošus sāļus, otrkārt - vidē ir mitrums, kas šos sāļus sašķeļ, treškārt – hidrostatiskais spiediens vai iztvaikošana izraisa šķīduma virzību uz ārējās virsmas pusi, un ceturtkārt - šķīdums iztvaiko, atstājot sāļu atliekas uz virsmas. Lai izveidotos eflorescence, pietiek ar vienu procenta desmitdaļu lielu sāļu daudzumu.

Eflorescenci īpaši ietekmē temperatūra, mitrums un vējš. Vasarā, pat pēc ilga lietus perioda, mitrums gaisa temperatūras ietekmē ātri iztvaiko un uz ārējās virsmas nonāk salīdzinoši neliels sāls daudzums. Eflorescence ir parastāka parādība ziemā, kad iztvaikošana notiek lēnāk un uz virsmas nonāk vairāk sāls nogulšņu. Ja nav ārējā sāļu avota, tad sāļu izdalīšanās laika gaitā samazinās. Uz gaišām virsmām depozīts ir daudz mazāk pamanāms, nekā uz tumšām.

Visi sāļi, kas iekļūst mūrējumā, var izraisīt eflorescenci. Galvenokārt no iekšpuses uz ārējo virsmu nākoši sāļu savienojumi var reaģēt ar apkārtējā vidē esošajiem savienojumiem un parādīties depozīta veidā. Visizplatītākais depozīta iemesls ir betonā esošā kaļķa (Ca hidroksīds – neizbēgams produkts, kas rodas reaģējot cementam ar ūdeni) izspiešanās uz virsmas (primārā eflorescence) vai nokrišņu izraisīta kaļķa slāņa izveidošanās uz betona virsmas (sekundārā eflorescence). Uz virsmas Ca hidroksīds rea?ē ar gaisā esošo oglekļa dioksīdu un veido nešķīstošu Ca karbonātu. Pēc kāda laika (apm. 1 gada) uz betona virsmas esošais Ca karbonāts no jauna rea?ē ar gaisā esošo oglekļa dioksīdu un citām skābju atliekām, veidojot ūdenī šķīstošu Ca ūdeņraža karbonātu Ca(HCO 3 ) 2 . Līdz ar to eflorescence tiek atkal “nomazgāta”.

Otrs sāļu avots ir zemes virsma savienojuma vietās ar pamatiem vai nesošo sienu. Ja mūris nav nosegts ar kārtīgu hidroizolāciju, sāļi var pakāpties pa mūri pat pusmetra augstumā no zemes.

Tā kā eflorescences veidošanās ir atkarīga no daudziem faktoriem, ir grūti noteikt, vai un kad tā veidosies. Eflorescence nerodas, ja

  • Šķīstošie sāļi ir novērsti
  • Mitrums ir novērsts
  • Ūdens kustība caur sienu ir bloķēta

Padomi

Vislabākais līdzeklis cīņā pret eflorescenci ir zems mitruma līmenis. Ja betona siena ir būvēta saskaņā ar pieejamo literatūru, ir maz ticams, ka ūdens sūkšanās caur sienu varētu kļūt par problēmu. Konstrukciju dizaina veidošana un dažādi arhitektoniskie risinājumi ietekmē ūdens sūkšanos daudz vairāk nekā pats materiāls. Lai novērstu mitrumu un bloķētu tā caurkļuvi, ir ieteicami sekojoši paņēmieni:

A. Projektējot:

  1. Ņemiet vērā ūdens iekļuves novēršanai nepieciešamās prasības un instrukcijas, parūpējoties par mitruma bloķētājiem, hidroizolāciju un segumiem, kas novērš konstrukcijas samirkšanu.
  2. Izmantojiet tvaika izolāciju un risinājumus, kas samazina kondensāta rašanos konstrukcijā.
  3. Uz porainām betona virsmām izmantojiet krāsošanu, hidrofobizējošu krāsošanu vai citas pierādītas aizsargājošas apstrādes metodes.
  4. Ja arhitektoniski tas ir iespējams, tad izmantojiet platu izvirzītu jumtu aizsardzībai no lietus.

B. Būvlaukumā

  1.   Sekojiet, lai kaļķu javas kaste, kaļķu javas plāksnes un darbarīki nebūtu netīri vai sarūsējuši. Nekad netīriet ledu no piederumiem ar sāls vai antifrīza līdzekļa palīdzību.
  2. Apstrādājiet visas šuves ar šuvju stieni, lai noblīvētu kaļķu javu uz nenosegtās virsmas un veidotu ciešu saķeri starp javu un mūra materiālu. (vispiemērotākais ir V- veida vai dobjš šuvju stienis)
  3. Izvairieties no auksta laika, ātras nožūšanas vai no cementa materiālu nepietiekamas hidrācijas, kas rodas maisījuma nepareizas izmantošanas rezultātā.
  4. Apsedziet mūra virsmu katras darba dienas beigās, īpaši ja ir gaidāms lietus.

Eflorescences noņemšana

Ja izveidojusies eflorescence, jānoskaidro mitruma avots un jāveic pasākumi, lai novērstu ūdens piekļuvi konstrukcijai. Lielāko eflorescences daļu var noņemt sausā veidā beržot ar suku, slaukot ar suku un skalojot ar ūdeni, mazgājot ar ūdens strūklu vai vieglu smilšu strūklu un pēc tam noskalojot ar tīru ūdeni.

Ja ar to nepietiek, var būt nepieciešama virsmas mazgāšana ar atšķaidītas sālsskābes šķīdumu (1-10%). Krāsaina betona mūra apstrādei var izmantot līdz 3% šķīdumu, lai novērstu izmaiņas, kas kodināšanas rezultātā var rasties krāsā un tekstūrā. Var līdzēt arī šāds šķīdums: 1 daļa etiķa un 5 daļas ūdens. Konsultējieties arī ar firmām, kas nodarbojas ar fasāžu mazgāšanu.

Pirms skābes izmantošanas vienmēr samitriniet sienas virsmu ar tīru ūdeni, lai novērstu skābes iekļūšanu dziļi sienā, kur tā var radīt bojājumus. Tīrīt vienā reizē nelielu virsmu, ne vairāk kā 1 m 2 , pēc tam pagaidīt apm. 5 minūtes un noberzt virsmu tīru ar cietu suku. Pēc šādas apstrādes virsmu nekavējoties un pamatīgi jānoskalo ar tīru ūdeni, lai nomazgātu visas skābes atliekas.

Eflorescenci izraisošo sāļu tipu noteikšana bieži palīdz atrast piemērotāko šķīdumu. Pirms visas sienas tīrīšanas metodi būtu jāpārbauda uz nelielas nepamanāmas virsmas. Tā kā skābe un citi apstrādes veidi var nedaudz izmainīt virsmas izskatu, tad lietderīgi būtu apstrādāt visu sienu.

Mēs esam atvērti no pirmdienas līdz piektdienai 8:00-16:00. Sat-S Slēgts
Produktu pārdošana SIA Columbia-Kivi skaidrā naudā Fabrika vai rēķinu pamata.

Sazinies ar mums.