Stiegrotas mūra konstrukcijas veidošana un betonēšana
Stiegrotas mūra konstrukcijas veidošana un betonēšana
1. Vispārīgi ieteikumi
1.1 Veidošana
Dobie bloki ir jānovieto tā, lai dobumi atrastos viens otram pretī. Nav ieteicams zem pirmās bloku rindas likt javu visā platībā, jo pildbetonam ir jābūt kontaktā ar pamatiem. Visas šuves ir jāaizpilda ar javu un jāizšuvo, lai panāktu pienācīgu ūdensnecaurlaidību. Šuvēm ne vienmēr ir jābūt aizpildītām visā mūra platumā. Ja mūra stiegrošana un betonēšana notiek pārmaiņus ar zināmu soli, tad ar javu būtu jānoklāj betonējamā dobuma visas skaldnes. Taču ja mūris tiek betonēts visā platībā, tad mūra veidošanas laikā javu liek tikai uz bloku garākajām skaldnēm. Blīvēšanas gaitā betons iespiežas tukšumos starp blokiem un aizpildīšana ir efektīvāka. Tādējādi starp blakus esošajiem betona stabiem veidojas saites un betonēšanas gaitā tiek panākta vislabākā iekšējā struktūra.
1.2 Stiegrošana
Vertikālo stiegrojumu var novietot pirms vai pēc betona mūra veidošanas. Vertikālajām un horizontālajām stiegrām ir jābūt korekti novietotām un nostiprinātām. Stiegrojuma attālumam no bloka sienas ir jābūt vismaz 0,5-1,2 cm atkarībā no izmantojamā betona pildvielas. Stiegras tiek novietotas arī pārsedzes vai armatūras blokos, kas tiek pildīti ar betonu. Ja mūra konstrukcija nav pilnībā betonēta un tiek izmantoti armatūras bloki, tad lai izvairītos no betona izplūšanas dobumos, zem armatūras bloku rindas esošajās šuvēs pielieto plānu metāla loksni vai smalku metāla sietu. Vadoties no ugunsdrošības noteikumiem, nav atļauts lietot papīru vai koksni. Lai izvairītos no betona izplūšanas dobumos, var izmantot arī no armatūras blokiem atdalītās tehnoloģiskās detaļas.
1.3 Betonēšana
Mūra konstrukcija no betona elementiem ir pēc iespējas drīzāk jāaizpilda, lai samazinātu šuvju rukuma plaisas. Tajā pašā laikā par daudz steidzīga betonēšana, kad šuves vēl nav ieguvušas pietiekamu stiprumu, var veicināt bloku nobīdi. Tāpēc betonēšana ir atļauta tikai pēc tam, kad java ir visas konstrukcijas augstumā sasniegusi pienācīgo stiprumu. Vienslāņa mūrim no dobajiem blokiem ir jāstāv vismaz 24 stundas pirms betonēšanas uzsākšanas, tas ir nepieciešams, lai izvairītos no hidrostatiskā spiediena radītiem šuvju bojājumiem.
2. Zemā betonēšana
2.1 Vispārīgā daļa
Zemā betonēšana ir vieglāka un vairāk pielietota. Zemās betonēšanas gadījumā mūra daļas maksimālais augstums ir 1,6 m (8 bloku rindas). Pēc tam tiek betonēti dobumi un tiek veidota jauna mūra daļa (ne augstāka kā 1,6 m) utt.
2.2 Stiegrojuma turpināšana
Vertikālās armatūras stiegras var būt salīdzinoši īsas, jo tām ir jāsniedzas pāri betona kārtai tieši tikdaudz, lai būtu nodrošināts pietiekams pārlaidums ar nākošās betona kārtas armatūras stiegrām. Armatūras stiegru, kas strādā spiediena zonā, pārlaiduma garumam ir jābūt vismaz 20 Ø + 150 mm un stiepšanas zonā 25 Ø + 150 mm. Pārlaiduma garums nedrīkst būt mazāks kā 300 mm.
2.3 Betonēšana un blīvēšana
Betonēšanas darbos parasti izmanto speciālu betona sūkni. Neliela apjoma projektu gadījumā atveru aizpildīšana notiek ar rokām. Jāizvairās no bloku rindas virsas pārklāšanu ar pildbetonu, jo tas bojā javas saķeri ar nākošo bloku rindu. Ja betonēšanas darbi ir apturēti uz 1 stundu vai ilgāku laiku, tad konstrukcijas horizontālā beigu kārta ir jāpabeidz vismaz 2,5 cm zemāk par bloka augšmalu. Tas nodrošina saķeri starp jauno betona kārtu un bloku rindu. Betonēšanas gaitā pildbetons ir jāblīvē. Pildbetona šķidrās konsistences dēļ betona vajadzīgā blīvuma sasniegšanai nav vajadzīga īpaša piepūle.
3. Augstā betonēšana
3.1 Vispārīgā daļa
Augstā betonēšana tiek paredzēta konstrukcijās, kur stiegrošana, atveres un mūra elementu novietojums ļauj pildbetonam brīvi izplūst. Betonēšanu uzsāk tad, kad mūra konstrukcija ir izveidota līdz projektā paredzētam augstumam. Betonēšana notiek pa kārtām, kuru maksimālais augstums ir 1,6 m.
3.2 Tīrīšanas atveres
Pildbetona dobumu sagatavošana atbilstoši prasībām ir viens no svarīgākiem augstās betonēšanas etapiem. Pirms betonēšanas ir jānotīra visas javas pēdas un akmens atbiras no dobumiem, kā mērķim mūra veidošanas gaitā apakšējā bloku rindā tiek atstātas tīrīšanas atveres. Tīrīšanas atverēm vajadzētu būt ar izmēru vismaz 10×10 cm un tās tiek veidotas katra betonējamā bloka apakšmalas vidū. Tīrīšanas atveres bloku sānos ir jāizveido pirms bloku novietošanas. Blokus ar atverēm izmanto arī mūra augstākajās rindās, tā tiek vienkāršota dobumu tīrīšana pirms aizpildīšanas. Tīrīšanas atveres tiek aizklātas pirms betona liešanas. Lai izvairītos no nevajadzīgas dīkstāves betonēšanas laikā, tīrīšanas atveres ir jāaizsedz tā, lai būtu nodrošināta izturība pret pildbetona radīto spiedienu.
3.3 Betonēšana un blīvēšana
Pie augstās betonēšanas nav ieteicams veidot pildbetonā horizontālās šuves (savienojumus). Betonēšanas sekcijas ir jāizvēlas tā, lai darbadienas beigās betonēšana būtu veikta līdz mūra augstumam (uzreiz tiek lieta maksimāli 1,6 m augsta kārta) Vēlākais 10 min pēc betona kārtas novietošanas ir jāuzsāk blīvēšana ar vibrināšanu. Katra nākošā betona kārta tiek pumpēta un blīvēta periodiski pēc minimāli 30 min un maksimāli 60min (ir atkarīgs no laika apstākļiem un betona absorbcijas). Šis laiks ir nepieciešams, lai novietotais pildbetons pagūtu sarauties un liekais ūdens iesūkties aptverošā betona elementā. iepriekš minētais nogaidīšanas laiks samazina arī pildbetona
hidraulisko spiedienu un tā samazina bloku nobīdes briesmas. Katra nākošā kārta pie novietošanas ir ar vibrināšanu jāsasaista ar iepriekšējo kārtu 30 – 35 cm platībā. Kad mūris ir līdz galam betonēts, fasādi vajadzētu mazgāt ar ūdeni zem spiediena, lai likvidētu visus saķepumus un traipus, kas radušies no betona izplūšanas caur šuvēm un blokiem. Pēc mazgāšanas ar ūdeni mūra ārējo izskatu var nedaudz uzlabot.