Betona akmeņu un bloku lietošanas mūra konstrukcijās galvenie noteikumi

1. Izmantojamā java

Iesakām izmantot cementa javu ar marku vismaz M2,5 (skat. arī CN 998-2). Nav ieteicams lietot kaļķu javu. Lai java būtu labāk apstrādājama, iesakām izmantot tam paredzētās plastificējošās piedevas (piem.,: Mortarplast, Laastinplus, REBAmix BE, …). Ja mūra darbi notiek apstākļos, kur iespējama sasalšana (temp. zem +3°C), tad ir jālieto salizturīgas piedevas un mūrējums 48 stundu laikā ir jāaizsargā pret sasalšanu. Ja apkārtējās vides temperatūra ir zem -15ŗC, iesakām mūra darbus nedarīt. Betona akmeņu un bloku mūrēšanā var lietot krāsainus gatavus maisījumus vai pievienot javai krāsas pigmentus, ko dozē 3-6 % no saistvielas (cementa) masas. Svarīgi ir ievērot dozēšanas precizitāti un viendabīgumu visā mūra konstrukcijas izgatavošanas laikā.

2. Mūrēšana

Leteicams likt javu uz visām dobā bloka malām. Parastais šuves platums ir 10 mm.
Vertikālo šuvju aizpildei bloku sākumā novieto stāvus un uz malām uzklāj divas javas joslas, katru 30 mm platumā. Pie bloka ievietošanas mūra konstrukcijā, javas joslas piespiež pret iepriekš novietoto bloku un pēc tam ar svērteni pārbauda, lai bloks būtu vertikāli. Var pēc savas izvēles lietot sekojošas šuves:

• V veida šuve (izšuvo ar trīsstūra ķelli)
• Pilnā šuve (javu ar ķelli nogriež un izšuvo)
• Ierautā šuve (izšuvo ar noapaļotu ķelli)
• Dobšuve (izmanto stūrainu izšuvojamo ķelli, bieži arī latu javas novieto_anai)

Pēc mūrēšanas visas šuves (vertikālās un horizontālās) noteikti ir jāizšuvo, lai panāktu vajadzīgo izturību pretlaika apstākļiem. Nav ieteicams izšuvot šuves, ja java ir par daudz svaiga, jo uz virsmas izspiedies ūdens izskalos no šuvju virskārtas cementu, ūdenī šķīstošos sāļus un krāsas pigmentu, tāpēc šuvju krāsa var kļūt nevienmērīga. Šuvju apstrāde ir jāveic laikā, kad java vēl ir plastiska (laiks ir atkarīgs no darba vides). Vienā dienā mūrētās sienas augstums ir atkarīgs no javas, parasti apmēram 8 bloku rindas. Konstrukcijas elementos, kas var piesātināties ar ūdeni (pagrabu sienas, pamati), iesakām sienu pirms hidroizolācijas apmest. Apmešana vai hidroizolācija ir nepieciešama arī citos konstrukcijas elementos, kur ūdens var bojāt mūra konstrukciju.
Ja ārējais mūris ir no dobiem blokiem, iesakām lietot pilno vai ierauto šuvi, kas spēcīga lietus gadījumā labāk aizsargā no ūdens iespiešanās caur bloka šuvēm.

3. Fasādes enkurojums

Uz vienu kvadrātmetru ir vajadzīgas vismaz 5 saites. Iesakām izmantot nerūsējoša vai cinkota tērauda stiepļu enkurus ar Ø 4…6 mm.

4. Deformācijas šuves

Deformācijas šuves ir nepieciešamas visu mūra materiālu, arī betona akmeņu, gadījumā, lai samazinātu spriegumus, kas veidojas no mūra konstrukciju tilpuma maiņām. Attālums starp deformācijas šuvēm nestiegrotos mūros ir 6…7,5 m atkarībā no konstrukcijas (aiļu novietojums un izmēri, stabi, pilastri, sienas šķērsgriezuma maiņas vietas utt.). Iepazīstieties arī ar precīzāku instrukciju CK-7-2:02 “DEFORMĀCIJAS ŠUVES”

5. Mitruma bloķēšana

Vairākslāņu sienu gadījumā kondensācijas un cauri šuvēm nokļuvušā lietusūdens aizvākšanai zem mūra apakšējās kārtas tiek novietots nosegskārds. Mūra apakšējā rindā fasādē pēc apmēram katriem 80 cm vertikālā šuve tiek atstāta tukša, lai nodrošinātu vēdināšanu un drenāžu. Tas pats tiek darīts fasādes augšdaļā, ja nav citu vēdināšanas iespēju. Nosegskārdi ir jānovieto arī uz katra loga un durvju aiļu pārsedzes un jāatstāj vēdināšanas atveres. Betona akmeņu un bloku gadījumā būtu jārēķinās ar salīdzinoši lielām porām un tām atbilstoši lielāku ūdens uzsūkšanās un atdošanas ātrumu.

6. Mūra konstrukciju stiegrošana un betonēšana

Ja ir darīšana ar dobo bloku mūra konstrukciju, tad nestiegrotas sienas augstums varētu būt 20 bloku platumā un stiegroto dobo bloku gadījumā – 30 bloku platumā.
Mūra konstrukcijai no dobiem blokiem ir ieteicams stiegrot un betonēt apakšējo un augšējo (zem paneļa) horizontālo rindu. Dobo bloku mūra konstrukciju gadījumā, kur, piemēram, ir ekscentrisks spiediens, garas pārsedzes vai cita sarežģīta konstrukcija, noteikti ir jākonsultējas ar konstruktoru, kurš aprēķina konkrēto risinājumu.
Vietas, kur vertikālos dobumus būtu jāaizbetonē, ir:
 
•     dobumi blakus atverēm
•     sienu krustošanās gadījumos dobumi, kur ir saišu enkurojums
 
Betonējot vertikālos dobumus, ir jārēķinās ar betona staba radīto spiedienu aizlietajos dobumos un ar betona sablīvēšanas grūtībām. Stāva augstumu ir ieteicams aizpildīt pa daļām, betonējot visu augstumu, aizpildes kontrolei ir apakšējā bloku rindā jāizgriež kontroles atveres ar izmēru ca 10×10 cm, kas pirms betonēšanas uzsākšanas tiek pārklātas. Javai šuvēs pirms betonēšanas uzsākšanas ir jāsacietē vismaz 24 stundas.
Veicot betonēšanas darbus aukstumā, aizpildes betons nedrīkst pirmo 48 stundu laikā sasalt, pie temperatūras zem -15°C betonēšanas darbi vispār nav ieteicami.

Skat. arī CK-7- 3:02 “STIEGROTU MŪRA KONSTRUKCIJU VEIDOŠANA UN BETONĒŠANA”.

7. Apkope

• Pie fasāžu veidošanas ir jāizvairās no mūra nosmērēšanas ar javu.
• Ja java nokļūst uz fasādes, tā ir jānotīra, kad ir nedaudz sacietējusi.
• Jāseko, lai fasādē esošās vēdināšanas atveres nebūtu aizsērējušas.
• Kad ēka ir gatava, ir ieteicams visu fasādi nomazgāt ar ūdens strūklu zem spiediena.

Lai atbrīvotos no sāļiem, vajadzības gadījumā var izmantot līdz 10% sālsskābes ūdens šķīdumu, krāsainu akmeņu gadījumā – ne stiprāku ka 3%. Pirms mazgāšanas ar skābi siena ir jāsamitrina ar tīru ūdeni, uzreiz apstrādāt virsmu ne lielāku kā 1m2. Esiet uzmanīgi, strādājot ar skābi!